Vispārīgie ieteikumi uzstādot vai mainot apkures iekārtu

Vispārīgie ieteikumi.

Uzstādot vai mainot apkures iekārtu būtu nepieciešams novērtēt dūmvada (skursteņa) velkmi un izplūstošo dūmgāžu temperatūru. Velkmei jābūt pietiekami spēcīgai, lai tā pārvarētu apkures iekārtas un savienojošo elementu pretestību. Samazinoties, no apkures iekārtas izplūstošo, dūmgāžu temperatūrai, samazinās velkme dūmvadā (skurstenī). Svarīgi, lai samazinoties dūmgāžu temperatūrai nepieciešamā velkme dūmvadā (skurstenī) saglabātos. Tādā gadījumā dūmvada (skursteņa) termoizolācijai jābūt pietiekamai, bet dūmvada (skursteņa) diametram un augstumam – optimāliem. Tāpēc ķieģeļu un betona dūmvados (skursteņos), kam pievienotas šķidrā vai cietā kurināmā apkures ierīces ar augstu lietderības koeficentu, augstāku par 85%, nepieciešams ievietot nerūsējošā tērauda oderi. Gāzes apkures katliem šāda odere ir obligāta.

Rasas punkta temperatūra.

Katram kurināmajam rasas punkta temperatūra ir atšķirīga. Tas ir atkarīgs no CO2 daudzuma degšanas produktos. Lietojot dažāda veida kurināmo (cietais, šķidrais, gāzveida) degšanas produktu temperatūra uz dūmvada virsmas nedrīkst būt zemāka par rasas punkta temperatūru. Rasas punkta temperatūra ir ap 56ºC. Ja dūmvada (skursteņa) virsmas temperatūra ir zemāka par rasas punkta temperatūru uz dūmvada (skursteņa) virsmas veidojas kondensāts, kas iesūcas dūmvada sieniņās un veicina intensīvu dūmvada iekšējo virsmu bojāšanos. Šāds dūmvads (skurstenis) pilnībā var sabrukt 1-3 gadu laikā. Atkarībā no apkures iekārtas un izmantojamā kurināmā, dūmgāžu izejošā temperatūra sasniedz no 80ºC līdz 250ºC.

Kondensāta novēršana.

Mūsdienu apkures ierīces ir veidotas tā, lai maksimāli atdotu siltumu telpai, ar augstu lietderības koeficentu (virs 85%). Līdz ar to mazāka ir izejošo dūmgāžu temperatūra. Kā rezultātā, dūmvada iekšējā virsma netiek pietiekami piesildīta un kondensāta rašanās uz dūmvada (skursteņa) sienām ir neizbēgama, īpaši aukstā laikā. Attiecīga diametra oderes ievietošana dūmvadā atrisina problēmu, jo nerūsējošā tērauda oderējums ātri un vienmērīgi uzsilst, bet, ja rasas punkts, tomēr, netiek sasniegts, tad pa gludo virsmu kondensāts tiek viegli novadīts.

Tomēr, ir situācijas, kad dūmvada (skursteņa)augstums vai diametrs neatbilst nepieciešamajām prasībām. Risinājums – dubultizolētais nerūsējošā tērauda dūmvads (skurstenis), kuru var izgatavot nepieciešamajā augstumā, atbilstošu nepieciešamajam diametram un izmēriem. Tas ir viegli montējams jebkurā vietā- gar ārsienu vai telpas iekšpusē.

Rekomendācijas dūmvada augstuma un diametra noteikšanai.

Pareizā diametra izvēlei ir nepieciešami sekojoši dati:
1. apkures iekārta jauda (kW);
2. dūmvada augstums (m)

Ieteicamais dūmvada augstums attiecībā pret jumtu.

Uzsākot darbu.

- Viens dūmkanāls, vienai apkures ierīcei.
- Dūmvada (skursteņa), kā arī oderes augstums nedrīkst būt zemāks par 4m gāzei, 5m cietam kurināmam.
- Horizontālajam pieslēgumam no katla uz dūmvadu (skursteni) jābūt maksimāli īsam un ar maksimāli maz līkumiem. Pieslēguma garums nedrīkst pārsniegt ¼ dūmvada (skursteņa) garuma. Nominālais pieslēguma garums – 50cm.
- Apkures ierīce dūmvadam jāpieslēdz ar pievienojuma posmiem, kas savstarpēji savienoti tā, lai katrs savienojums būtu uz iepriekšējā (dūmgāžu plūšanas virzienā, „pa spalvu”).
- Vertikālie dūmvada vai oderes posmi savstarpēji jāsavieno tā, lai katra posma savienojums būtu iekš iepriekšējā (pret dūmgāžu plūsmas virzienu, „pret spalvu”). Skat.Zīm.1

Oderes montāža.

Metāla dūmvadus projektē un uzstāda, ievērojot standartu LVS EN 1856-1”Dūmvadi - Prasības metāla dūmvadiem-1daļa”, LVS EN 1856-2”Dūmvadi Ekspluatācijas kvalitātes prasības metāla dūmvadiem "; Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03, “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”
1. Jāizdauza dūmvada lejasdaļā apmēram 1m garš kanāls, lai būtu ērti ievietot dūmkanāla pamatnē revīziju un savienot to ar pievienojuma t-gabalu, un pārējiem posmiem.
2. Uz jumta savstarpēji, ar savilcēj skavām savieno taisnos oderes posmus tik, cik nepieciešams kopējais garums. 3. Savienoto oderi vertikāli ievieto dūmkanālā, lēnām laižot to uz leju. (Lai atvieglotu darbu var izmantot virvi, jeb trosi, kas ar montāžas skavām pievienotas oderes pirmajam posmam.)
4. Kad odere sasniegusi dūmvada lejasdaļā jau uzmontēto t-gabalu, tos savstarpēji samontē ar savilcēj skavu.
5. Dūmvada (skursteņa) augšdaļā, starp oderi un dūmvada iekšējo sienu ievieto distancerus, kas turpmākajā ekspluatācijas laikā neļaus oderei novirzīties uz sāniem. Oderes garums virs ķieģeļu dūmvada augšējās malas nedrīkst pārsniegt 5cm.
6. Dūmvada (skursteņa) lejasdaļā iepriekš izsisto caurumu aizmūrē, atstājot uz āru kondensāta noteces caurulīti un piekļuvi savienojumam ar t-gabalu .
7. Ķieģeļa dūmvada (skursteņa) galu aiztaisa ar nosegplāksni.

Izolētā dūmvada (skursteņa) montāža.

Ir vairāki montāžas veidi, tai skaitā- gar ārsienu vai caur telpas iekšpusi. Taču, jebkurā gadījumā, jāievēro sekojoši noteikumi:
1. Attālums no koka (sijas, spāres) u.c. viegli degošiem materiāliem līdz dūmvada (skursteņa) ārējā apvalka sieniņai nedrīkst būt mazāks par 13cm (Zīm.2). Ja ēkas konstrukcija nenodrošina šādu attālumu (solis starp spārēm ir par mazu), tad jāveido izmija (spārēs) (Zīm.3) vai ar 45º līkuma palīdzību jānodrošina šis attālums (Zīm.4), kā arī papildus izolē ar 50mm biezu akmens vati ar foliju
2. Attālums no betona (sienas) u.c. nedegošiem materiāliem līdz dūmvada (skursteņa) ārējā apvalka sieniņai nedrīkst būt mazāks par 5cm.

Montāža caur sienu.

Pieslēgums caur sienu jāveido atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem. Ja siena ir ugunsnedroša (koka u.c.), tad papildu jāveido izolācija pa perimetru (zīm.5).Caurumu sienā no abām pusēm dekoratīvi aizver ar nosegplāksni (Zīm.6), kas izgatavota no nerūsējošā tērauda, jeb minerita loksnes.

Montāžas noteikumi

Metāla dūmvadus (skursteņus) projektē un uzstāda, ievērojot standartu LVS prEN 1856-1”Dūmvadi - Prasības metāla dūmvadiem-1daļa”, LVS prEN 1856-2”Dūmvadi Ekspluatācijas kvalitātes prasības metāla dūmvadiem "; Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03, “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”
Dūmvadi (skursteņi) paredzēti gan iekšējai gan ārējai montāžai.

Dūmvadi (skursteņi) ar ārējo apvalku no cinkotā skārda ir mazāk korozijas izturīgi nekā dūmvadi (skursteņi) ar ārējo apvalku no nerūsējošā tērauda. Dūmvadus (skursteņus) ar ārējo apvalku no cinkotā skārda rekomendējam iekšējai montāžai.
Dūmvadu (skursteni) jānovieto uz stabila pamata no ugunsdrošiem materiāliem. (Montāžas shēma ar un bez pamata- Zīm.6)
Dūmvadu elementus savieno vienu ar otru, savienojumus stiprinot ar savienošanas skavām. Savienošanas skavas ir nepieciešamas dūmvadu savienojumu papildus stiprināšanai un hermetizēšanai.
Dūmvadus (skursteņus) ierīko tādus, lai nodrošinātu to ērtu tīrīšanu, apkopi un pārbaudi. Dūmvados ierīko tīrīšanas lūkas, kuru diametrs ne mazāks par dūmvada diametru. Īsos taisnos dūmeņos, kuru garums nepārsniedz 7 m, tīrīšanas lūkas var neierīkot.

Visiem izmantotiem montāžas materiāliem jābūt ugunsdrošiem un korozijas izturīgiem.
Dūmvadu (skursteņa) savienojums nedrīkst atrasties sienās un pārsegumos..
Montāžas laikā dūmvada (skursteņa) moduļiem jābūt tīriem, sausiem un bez bojājumiem.
Dūmvadu komponenti tiek izgatavoti katrs atsevišķi, savieno vienu otrā sākot no lejas uz augšu vai savieno komponentus uz zemes un montē veselā gabalā; montējamais gabals nedrīkst pārsniegt 4000mm garumu.
Dūmvadus stiprina pie sienas ik pa 2000mm, horizontālā stāvoklī ik pa 1500mm.
Dūmvada horizontālais posms nedrīkst būt vairāk par 2000mm, minimālā nepieciešamā dūmvada nobīde 20mm uz 1000mm. .
Pieejai pie dūmvada tīrīšanas vietas jābūt pieejamai un iekārtotai. Ja dūmvads (skurstenis)) ir paredzēts tīrīšanai no augšas, jānodrošina ērtu un drošu piekļūšanu tam no jumta.

TV un radio antenas nedrīkst stiprināt pie dūmvada .
Maksimālais garums virs jumta bez stiprinājuma izmantošanas 2000mm.
Apakšējai dūmvada daļai vai trejgabalam ar kondensātu izvadu vai aizbīdni jābūt brīvi pieejamam apkalpošanai, pie tam tas nedrīkst radīt bīstamību apkārt esošiem.

Dūmvadu pārbaude un tīrīšana

Dūmvadu pārbaudi un tīrīšanu jāveic skursteņslauķiem.

Dūmvadu (skursteņa) mehāniska tīrīšana veicama ne retāka, kā:
   a) viens reiz divas mēnešos apkures iekārtām ar cietu vielu;
   b) trīs reizes apkures sezonā apkures iekārtām ar šķidru vielu;
   c) divas reizes gadā apkures iekārtam ar gāzi.
Pārbaudē skata vizuālo dūmvada stāvokli un tā savienojumus, ja tiek konstatēti bojājumi, bojātās detaļas jānomaina.
Izmantojot dūmvada tīrīšanas lūku, jāpārbauda kanāla tīrība un vilkme.
Ja redzami sodrēji un aizsērējumi dūmvada iekšējā dūmejā, vai dūmvadā nav vilkmes, nepieciešams tīrīt dūmvadu no augšas.
Tīrīšanai izmantot nerūsējošā tērauda dūmvadiem paredzētas nemetāliskas tīrīšanas ierīces un švammi (plastmasas vai hromniķeļa)
Pārbaudes vai tīrīšanas rezultātu noformē ar aktu divos eksemplāros.