Vispārīgi ieteikumi

Uzstādot vai nomainot apkures ierīci, ir jānovērtē dūmvada vilkme un izplūstošo dūmgāzu temperatūra. Vilkmei jābūt pietiekami spēcīgai, lai pārvarētu apkures ierīces un savienojošo elementu radīto pretestību. Samazinoties no apkures ierīces plūstošo dūmgāzu temperatūrai, samazinās arī dūmvada vilkme. Ir svarīgi, lai, samazinoties dūmgāzu temperatūrai, nepieciešamā dūmvada vilkme paliktu nemainīga. Šādā gadījumā dūmvada siltumizolācijai jābūt pietiekamai, un dūmvada diametram un augstumam jābūt optimālam. Tāpēc ķieģeļu un betona dūmvados, pie kuriem piestiprinātas šķidrā vai cietā kurināmā apkures ierīces ar augstu efektivitātes koeficientu, kas pārsniedz 85%, ir jāparedz nerūsējošā tērauda oderējums. Gāzes apkures ierīcēm šāda veida oderējums ir obligāts.

Rasas punkta temperatūra

Katram kurināmā veidam ir atšķirīga rasas punkta temperatūra. Tā ir atkarīga no CO2 daudzuma sadegšanas produktos. Izmantojot dažāda veida kurināmo (cieto, šķidro, gāzveida), sadegšanas produktu temperatūra uz dūmvada virsmas nedrīkst būt zemāka par rasas punkta temperatūru. Rasas punkta temperatūra ir aptuveni 56°C. Ja dūmvada virsmas temperatūra ir zemāka par rasas punkta temperatūru, uz dūmvada virsmas veidosies kondensāts, kas iesūksies dūmvada sienās un veicinās intensīvu dūmvada iekšējo virsmu bojājumu. Šāds dūmvads var pilnībā sabrukt 1–3 gadu laikā. Atkarībā no apkures ierīces un izmantotā kurināmā dūmgāzu izplūdes temperatūra sasniedz no 80°C līdz 250°C.

Kondensāta novēršana

Mūsdienu apkures ierīces ir konstruētas tā, lai telpai nodrošinātu maksimālu siltuma jaudu ar augstu efektivitātes koeficientu (virs 85%). Tāpēc izvadīto dūmgāzu temperatūra ir zemāka. Tā rezultātā dūmvada iekšējā virsma netiek pietiekami sasildīta, un kondensāta veidošanās uz dūmvada sienām ir neizbēgama, īpaši aukstā laikā. Problēmu var atrisināt, ievietojot dūmvadā atbilstošu diametru oderējumu, jo nerūsējošā tērauda oderējums ātri un vienmērīgi uzsilst, bet, ja nepieciešamais punkts netiek sasniegts, kondensāts viegli notek pa līdzeno virsmu.

Tomēr pastāv situācijas, kad dūmvada augstums vai diametrs neatbilst nepieciešamajām prasībām. Risinājums ir dubulti izolēts nerūsējošā tērauda dūmvads, ko var izgatavot nepieciešamajā augstumā atbilstoši nepieciešamajam diametram un izmēriem. To ir viegli uzstādīt jebkurā vietā – gar ārsienu vai telpas iekšpusē.

Ieteikumi dūmvada augstuma un diametra noteikšanai.

Lai izvēlētos pareizo diametru, ir nepieciešami šādi dati:
1. Sildīšanas ierīces jauda (kW);
2. Dūmvada augstums (m).

Ieteicamais dūmvada augstums attiecībā pret jumtu

Darba uzsākšana

- Viens dūmvada kanāls vienai apkures ierīcei.
- Dūmvada un oderējuma augstums nedrīkst būt mazāks par 4 m gāzveida kurināmajam un 5 m cietajam kurināmajam.
- Horizontālajam savienojumam no katla līdz dūmvadam jābūt pēc iespējas īsam un ar pēc iespējas mazāk līkumiem. Savienojuma garums nedrīkst pārsniegt ¼ no dūmvada garuma. Nominālais savienojuma garums ir 50 cm.
- Apkures ierīce jāpievieno dūmvadam, izmantojot dūmvada fāzes, kas ir savstarpēji savienotas tā, lai katrs savienojums atrastos virs iepriekšējā (dūmgāzu plūsmas virzienā, "matu augšanas virzienā").
- Dūmvada vai oderējuma vertikālajām fāzēm jābūt savstarpēji savienotām tā, lai katras fāzes savienojums atrastos iepriekšējās iekšpusē (pretēji dūmgāzu plūsmas virzienam, "pret matu augšanas virzienu"). Skatīt 1. attēlu.

Oderes montāža

Metāla dūmvadi tiek projektēti un uzstādīti atbilstoši standartiem LVS EN 1856-1 “Dūmvadi - Prasības metāla dūmvadiem - 1. daļa”, LVS EN 1856-2 “Dūmvadi - Metāla dūmvadu veiktspējas prasības”, Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un sabiedrisko ēku apkure un ventilācija”.
1. Dūmvada apakšā jāizurbj aptuveni 1 m garš kanāls, lai dūmvada pamatnē un tā savienojumā ar savienojuma T veida fāzi un pārējām fāzēm varētu ērti ievietot vai pārbaudīt to.
2. Uz jumta apšuvuma garumi jāsavieno kopā, izmantojot tik daudz fiksācijas lentu, cik nepieciešams kopējam garumam.
3. Pievienotais oderējums jāievieto dūmvadā vertikāli, lēnām to nolaižot. (Lai atvieglotu darbu, var izmantot virvi vai auklu, kas ar montāžas lentēm savienota ar oderējuma pirmo fāzi.)
4. Kad oderējums ir sasniedzis apakšā jau uzstādīto T veida savienojumu, abi savienojumi jāsavieno kopā, izmantojot fiksācijas lenti.
5. Dūmvada augšpusē starp oderi un dūmvada iekšējo sienu jāievieto distanceri, kas turpmākās ekspluatācijas laikā neļaus oderējumam novirzīties uz sāniem. Oderējuma garums virs ķieģeļu dūmvada augšējās malas nedrīkst pārsniegt 5 cm.
6. Iepriekš dūmvada apakšā izurbtais caurums ir jāaizmūrē, atstājot vietu kondensāta izvadcaurulei uz āru un piekļuvei savienojumam ar T veida savienojumu.
7. Ķieģeļu dūmvada gals jānoslēdz ar pārseguma plāksni.

Izolēta dūmvada montāža

Ir vairāki montāžas veidi, tostarp gar ārsienu vai caur iekšējo telpu. Tomēr katrā gadījumā jāievēro šādi noteikumi:
1. Attālums no koka un citiem viegli degošiem materiāliem (sijām, spārēm) līdz dūmvada ārējās virsmas sienai nedrīkst būt mazāks par 13 cm (2. att.). Ja ēkas konstrukcija nenodrošina šādu attālumu (slīpums starp spārēm ir pārāk mazs), tad jāizveido starpsavienojums (spārēs) (3. att.) vai šis attālums jānodrošina, izmantojot 45° līkumu (4. att.), kā arī jānodrošina papildu izolācija, izmantojot 50 mm biezu akmens vati ar foliju.
2. Attālums no betona (sienām) un citiem nedegošiem materiāliem līdz dūmvada ārējās apvalka sienai nedrīkst būt mazāks par 5 cm.

Montāža caur sienu

Savienojums caur sienu jāveic saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem. Ja siena ir viegli uzliesmojoša (koks u. c.), tad pa perimetru jānodrošina papildu izolācija (5. att.). Caurums sienā jāpārklāj ar dekoratīvu pārseguma plāksni (6. att.), kas izgatavota no nerūsējošā tērauda vai Minerit loksnes.

Asamblejas noteikumi

Metāla dūmvadi tiek projektēti un uzstādīti saskaņā ar standartiem LVS prEN 1856-1 “Dūmvadi - Prasības metāla dūmvadiem - 1. daļa”, LVS prEN 1856-2 “Dūmvadi - Metāla dūmvadu veiktspējas prasības”, Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un sabiedrisko ēku apkure un ventilācija”.
Dūmvadi ir paredzēti gan iekšējai, gan ārējai montāžai

Dūmvadi ar ārējo apdari, kas izgatavota no cinkota dzelzs, ir mazāk izturīgi pret koroziju nekā dūmvadi ar ārējo apdari, kas izgatavota no nerūsējošā tērauda. Iekšējai montāžai iesakām izmantot dūmvadus ar ārējo apdari, kas izgatavota no cinkota dzelzs. Dūmvads jānovieto uz stabilas pamatnes, kas izgatavota no ugunsdrošiem materiāliem. (Montāžas shēma ar un bez pamatnes – 6. att.). Dūmvada elementi jāsavieno, izmantojot fiksācijas lentes savienojumu fiksēšanai. Fiksācijas lentes ir nepieciešamas dūmvada savienojumu papildu fiksēšanai un blīvēšanai.
Dūmvadi jānovieto tā, lai nodrošinātu to vieglu tīrīšanu, apkopi un pārbaudi. Dūmvados jābūt tīrīšanas lūkām, kuru diametrs nav mazāks par dūmvada diametru. Īsāk sakot, taisniem dūmvadiem, kuru garums nepārsniedz 7 m, tīrīšanas lūkas var nelietot.

Visiem montāžas materiāliem jābūt ugunsdrošiem un izturīgiem pret koroziju.
Dūmvadu savienojumus nedrīkst paredzēt sienās un pārsegumos.
Montāžas laikā dūmvadu moduļiem jābūt tīriem, sausiem un nebojātiem.
Dūmvadu sastāvdaļas jāizgatavo atsevišķi un jāsavieno viena ar otru no apakšas uz augšu vai jāsavieno uz zemes un pēc tam jāizgatavo vienā montāžā; montējamās daļas garums nedrīkst pārsniegt 4000 mm.
Dūmvads jāpiestiprina pie sienas ik pēc 2000 mm, horizontāli ik pēc 1500 mm.
Dūmvada horizontālā fāze nedrīkst pārsniegt 2000 mm; minimālā nepieciešamā dūmvada novirze ir 20 mm uz katriem 1000 mm.
Piekļuvei dūmvada tīrīšanas vietai jābūt viegli pieejamai un aprīkotai. Ja dūmvads ir jātīra no augšas, tam jābūt viegli un droši pieejamam no jumta.
TV un radio antenas nedrīkst piestiprināt pie dūmvada.
Maksimālais garums virs jumta bez stiprinājumiem ir 2000 mm.
Dūmvada apakšējai daļai vai T veida savienojumam ar kondensāta izvadu vai aizbīdni jābūt brīvi pieejamai apkopei, kā arī tas nedrīkst apdraudēt apkārtējās personas.

Dūmvadu pārbaude un tīrīšana

Dūmvadu pārbaude un tīrīšana jāveic skursteņslauķiem.
Dūmvadu mehāniskā tīrīšana jāveic vismaz:
a) reizi divos mēnešos apkures ierīcēm, kas darbojas ar cieto kurināmo;
b) trīs reizes apkures sezonā apkures ierīcēm, kas izmanto šķidro kurināmo;
c) Divas reizes gadā apkures ierīcēm, kas izmanto gāzi.
Pārbaudes laikā dūmvada un tā savienojumu stāvoklis jāpārbauda vizuāli; ja tiek konstatēti bojājumi, bojātās detaļas jānomaina.
Izmantojot dūmvada tīrīšanas lūku, jāpārbauda kanāla tīrība un vilkme. Ja dūmvada iekšējā dūmvadā ir redzami kvēpi un aizsprostojums vai ja dūmvadā nav vilkmes, dūmvads jātīra no augšas.
Tīrīšanai jāizmanto nemetāliskas tīrīšanas ierīces un sūkļi (plastmasas vai niķeļa-hroma), kas paredzēti nerūsējošā tērauda dūmvadiem. Pārbaudes vai tīrīšanas rezultāti jādokumentē aktā divos eksemplāros.